Konkurss „Šodien laukos”
Šī gada februārī Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrs izsludināja konkursu „Šodien laukos”. Tam pieteicāmies arī mēs, Gaigalavas pamatskolas 7.klase. Konkurss ilga 9 mēnešus, katru mēnesi klasei bija jāveic kāds uzdevums. Tie bija dažādi: bija tādi, kas prasīja teorētiskās zināšanas, bija praktiskie uzdevumi, kā arī tādi, kuros bija jāizmanto radošums un mākslinieka talants.
Pirmās kārtas tēma bija „Pa pēdām”. Mūsu klase sekoja „pa pēdām” gotiņām, kas gaidīja teliņus. Mēs pierādījām, ka tas ir visatbilstošāk, jo, mūsuprāt, vārda pēcnācējs etimoloģija ir šāda:
pēdās nācējs → pēd’s nācējs → pēc nācējs → pēcnācējs
Izveidojām fotosesiju, kurā bija attēloti nupat dzimuši telēni, kā arī sniedzām informāciju par gotiņām, kuras tos laidušas pasaulē. 1.kārtā mēs tikām atzīti par favorītiem un kā uzvarētāji saņēmām veicināšanas balvas – piezīmju blociņus un pildspalvas.
Otrās kārtas uzdevums bija intervija ar kādu no lauksaimniecības nozarēs strādājošajiem: piensaimnieku, zvejnieku, biškopi, graudu audzētāju, zirgkopi vai citu. Mēs izvēlējāmies intervēt Nagļu pagasta Īdeņas ciema zvejnieku Jāni Macānu. Tā kā Sintija un Viktorija Rebles dzīvo Īdeņā, galvenās intervētājas bija viņas. Interviju pierakstījām latgaliski, glīti noformējām un arī šajā kārtā tikām pie godalgotas vietas – bijām trešie.
3.kārta prasīja praktisku darbošanos. Katrai klasei bija jāiesēj vai jāiestāda kāds dārzenis un jāseko līdzi tā augšanas procesam. Pēc mēneša pētījums bija jāiesūta kā mājas darbs, taču stādu pētīšana turpinājās līdz pat rudenim – septembrī atkal sūtījām bildes ar pierādījumiem. Mūsu klase stādīja pupas – katrs skolēns savu, tātad kopā 10.
Attēlā – skolēni tikko iestādījuši pupas.
Pupas auga klasē uz loga, regulāri tās aplaistījām (sestdienās un svētdienās to darīja tehniskie darbinieki. Paldies!), veicām mērījumus.
Attēlā – Evija veic kārtējos mērījumus.
Divas pupas neuzdīga. Meitenes vēlējās izpētīt, kāpēc tā, un aplūkoja neuzdīgušās pupas mikroskopā.
Attēlā – zinātkārās meitenes pēta neuzdīgušo pupu.
Vārdu sakot, mēs pūlējāmies ne pa jokam un atkal ieguvām trešo vietu.
Attēlā – lūk, tādas bija mūsu pupas vasaras pilnbriedā! (Tās auga Dekteros.)
4.kārtas uzdevums bija izstrādāt interesantu pārgājiena maršrutu laukos un, ja iespējams, pašiem to paveikt. Mēs aizsūtījām divus maršrutus: pārgājiens Gaigalavas centrs – “Atvariņi” – Gaigalavas centrs un velopārgājiens Gaigalava – Teirumnīku purvs - ŪTAC “Bāka” – Gaigalava. Pirmo maršrutu mēs nupat bijām izgājuši. Imants Ziedonis „Kurzemītē” ir teicis: „Kāpēc tad man Latvija ir vēl neatklāta zeme? Ja es ģeogrāfiju zinu, viņas jaunākās ziņas zinu, viņas avīzes lasu? Jā, es dzirdu par viņas darba rezultātiem, bet maz, gandrīz nemaz es nezinu par tiem iekšējiem spēkiem, kuri veido viņas darba mīlestību, tautas ētiku kopumā. Mani interesē viņas individualitātes, viņas personības...”
Jā, mēs pietiekami daudz zinām par lieliem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, putnkopību, piensaimniecību, zvejniecību, kokapstrādi utt. Ziņas par tiem mēs varam iegūt gan informatīvajā un zinātniskajā literatūrā, gan interneta vietnēs. Taču kas gan Latvijai vēstīs par mūsu pašmāju meistariem? Kas par to ir atbildīgs, ja ne mēs paši, skolu jaunatne? Tāpēc savam pārgājienam izvirzījām mērķi: apzināt Gaigalavas pagasta meistarus, kuri radoši darbojas un pat sarunājas ar koku, cilvēkus, kurus koks klausa un kuriem tas palīdz. Mēs apmeklējām Gunāra Igauņa mūzikas instrumentu darbnīcu un muzeju, ciemojāmies pie Aināra Stempera un vērojām viņa darbus: slotas, suņu būdas, putnu barotavas, grozus (starp citu, Ainārs ir meistarīgākais grozu pinējs diezgan tālā apkārtnē).
Attēlā – Viktorija ar Aināra pīto grozu.
Mūsu maršruta galapunkts – Elmāra Dekšņa galdniecības darbnīca. „Atvariņi” ir viesmīlīgas mājas. Mums tur ļoti patika. Paldies saimniekiem Elmāram un Valentīnai! Atceļā mēs apmeklējām arī Roberta Voita kokzāģētavu. Mēs veicām tikai 5 km, taču tikāmies ar daudziem talantīgiem cilvēkiem. Un tādu Gaigalavā ir ļoti daudz.
5.konkursa kārtas uzdevums bija izveidot fotosesiju „Kā laukus redzi tu?” Mēs izveidojām fotogaleriju „Latgale – kontrastu zeme”. Piedāvājām bildes ar jauno un veco tehniku, koptus un nekoptus laukus (tiesa, nekopts tīrums bija dikti ilgi jāmeklē, tas nozīmē, ka lauki dzīvo), pamestas mājas un īstas savrupmājas. Bildes tika uzņemtas Gaigalavas un Nautrēnu pagastos.
Daudzviet redzējām piensaimnieku rūpi un prieku – govju ganāmpulkus.
Pārāk bieži mūsu skatienu piesaistīja pamestas fermas...
6.konkursa kārtas uzdevumi – 3 tematiskas krustvārdu mīklas: par laukiem, mežiem un ūdeņiem. Mēs tās izpildījām un saņēmām maksimālo punktu skaitu.
7.uzdevuma tēma – „Kas burciņai vēderā?” Bija jāiesūta recepte un fotogrāfijas, kas apliecina, kā skolēni piedalās dažādu konservu gatavošanā. Darbus iesūtīja Edgars Barinovs, Natālija Gavare, Mareks Virgiļovs un Ērika Banzere. Paldies viņu vecākiem par kopīgo darbu!
Attēlā – Mareks darba procesā, gatavojot kečupu.
Attēlā – Natālijas ražojums.
Attēlā – Edgars gatavo gurķu salātus.
8.konkursa kārtas uzdevums – uzrakstīt veltījumu laukiem jebkurā literatūras žanra formā. Mēs uzrakstījām lugu „Pilsētas vējš un lauku vējš”. Ceram, ka izdosies šo lugu iestudēt mazo formu iestudējumu skatei.
9. – noslēdzošā – kārta: jāiesūta zīmējums (logo) par tēmu „Šodien laukos” un moto. Evijas Bolmanes, Ērikas Banzeres un Natālijas Gavares darbi tika augstu novērtēti un publicēti interneta vietnēs. Mūsu moto arī nebija slikts:
Brauciet šurp no ārzemēm,
Šodien laukos dzīve zaļa:
Klāt pie skaistām ainavām
Maize, olas, piens un gaļa!
Katru nedēļu bija arī kāda nedēļas mīkla, parādījās ašie miniuzdevumi. Tas nozīmē, ka mēs visu laiku 9 mēnešu garumā bijām saistīti ar LLKC mājas lapu un lauku dzīvi. Konkurss bija grūts, bet aizraujošs. Kopvērtējumā mēs ieguvām 2.vietu. Tas mūs gan iepriecināja, gan apbēdināja, jo 1.vietai – Nīkrāces pamatskolai – bija iespēja aizbraukt ekskursijā 1000 EUR vērtībā. Taču mēs, kas par mata tiesu atpalikām no 1.vietas, vēl gaidām kādu pārsteigumu.
Ērika Bozoviča