„Vysi muni gosti beja, kas munāi ustobā!”
tā šogad sākās „VEDAM DANCI”- Ziemeļlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu danču konkursa pusfināls.
Bērnu un jauniešu danču konkursa „VEDAM DANCI” mērķis ir tradicionālo dejas soļu apgūšana un dejošanas iemaņu pilnveidošana, rotaļdeju, pāru deju, kadriļtipa deju apgūšana, sacensību deju aktualizēšana, novadu deju savdabības popularizēšana. Ziemeļlatgales novada danču konkurss arī šogad notika Rēzeknes novada Sprūževā, kur sabrauca aptuveni 85 dancotāji ar saviem skolotājiem un vecākiem. 2017.gada 2.martā viss kultūras namā čumēja un mudžēja, jo visi gatavojās konkursiem, kaut arī vairāki dancotāji netika uz šo sarīkojumu, jo bija saslimuši. Lai veseļojas! Pasākumu šogad biju ieplānojusi ar Ziemeļlatgales novada dziesmu apguvi un atkārtošanu, lai skanīgāk būtu lielajā sarīkojumā, kas notiks Ludzas novada Nirzā. „Vysi muni gosti beja, kas munāi ustobā!”, „Moza, moza tei muižeņa” un rotaļdziesma „Tak, taki upīte” brīnišķīgi iederējās konkursu sākumā.
Tika pieteikta žūrija, kuras sastāvā bija Ernests Spīčs, Aija Dundure un Ilmārs Dreļs. Konkursi varēja sākties! Meiteņu dejas „Sorkonais(i) dōbuleņš” un „Dvieļu deju” nedaudz nobijušās, bet godam izpildīja meitenes no Rēzeknes pašvaldības aģentūras RKTC folkloras kopas „Vīteri” (vadītāja Leila Rasima). Novēlēsim viņām izdošanos danču konkursa finālā!
Vislielākā aktivitāte bija konkursā - Ziemeļlatgales rotaļdeju un pāru deju konkurss, kur pāri tika vērtēti atsevišķi. Te bija bērni no 2.klases vecuma līdz pat lielajiem jauniešiem. Pirmo pakāpi un titulu „Vislielākie dejotāji” ieguva Igors Ratniks un Angelīna Ļvivska, Niks Ševčiks un Daniela Džesika Drunka no Rēznas pamatskolas folkloras kopas „Uobuļeiši” (vadītāja Inga Katkovska), Nauris Birze un Samanta Sakne, Raivo Svilāns un Alise Jaudzema no Gaigalavas pamatskolas folkloras kopas „Purineņš” (vadītāja Rasma Igaune). Otro pakāpi un titulu „Lielie dejotāji” saņēma Gaigalavas „Purineņa” dancotāji Dāvids Elksnis un Evita Macāne, kā arī Nautrēnu vidusskolas folkloras kopas „Rogovka” (vadītāja Anna Garanča) jaunieši Raivis Elksnis un Alise Sjakste, Aldis Vanags un Natālija Gailume, Jānis Edgars Reinholds un Samanta Ozoliņa, bet trešā pakāpe tika piešķirta Raitim Gutānam un Guntai Mazurei, Aldim Bogdanam un Viktorijai Adejānei, Aigaram Brīveram un Agnesei Ludboržai no Nautrēnu „Rogovkas”. Viņi visi solījās turpināt dancot, pilnveidoties un braukt atkal nākamgad.
Kopā sadziedāšanās turpinājās, jo atkal skanēja „Vysi muni gosti beja”, „As nabeju dūmojuse” un „Oi, sileņi”. Ar rotaļdeju „Tak, taki upīte” turpinājās danču konkursi. Tagad bija pienākusi kārta izdancot 3.līmeņa 4 dejas, kur vērtējās kolektīvs kopā, ar ko veiksmīgi tika galā Kaunatas vidusskolas folkloras kopas „Rāznaviņa” dancotāji (vadītāja Sandra Viša), Andrupenes pamatskolas folkloras kopas „Saiveņa” (vadītāja Aija Vaičule) un Rēzeknes folkloras kopas „Vīteri” (vadītāja Leila Rasima) jaunieši. Visiem 1.pakāpes diplomi un tituli „Vislielākie dejotāji”,jo žūrijai ļoti patika. Un mums skatītājiem arī...
Pēc nelielas pauzes, kur mums visiem brīnišķīgi spēlēja Nikolajs Zaharovs no Rīgas, tika pasniegti diplomi. Varēja konkursi turpināties! Klāt bija skalu un jostu lēkšanas sacensības! Šogad sacentās 3.klases zēni un meitenes, 4.klases meitenes un 6.klases meitene un zēni no Andrupenes „Saiveņas”, Gaigalavas „Purineņa” un L.Rancānes Makašānu amatu vidusskolas folkloras kopas „Kūkleite” (vadītāja Marija Andina). Sparīgi un reizē arī nopietni bija skalu un jostu lēcēji, kuri atbrauca un sacentās deju soļu daudzveidībā. Pirmo pakāpi un titulu „Vislielākā jostu deju lēcēja” saņēma Rebeka Skābarde, Lorete Lucjanova, Evelīna Spīča, Samanta Sakne no Gaigalavas „Purineņa” un no Makašānu „Kūkleites”- Gunita Boiko, Poļina Ostafija, Iļja Razvodins („Vislielākais skalu deju lēcējs”). Labi rezultāti ir arī citiem dejotājiem – mūsu Alise Jaudzema saņēma otrās pakāpes diplomu un titulu „Lielā jostu deju lēcēja”. Muzikanti cītīgi spēlēja un skatītāji čakli sita plaukstas, kad notika nākošās sacensības. Tās šogad bija uz izturību un aktīvākā dejotāja titulu „Dižā/ais” – starp meitenēm uzvarēja Poļina Ostafija (4.kl.) un zēnu konkurenci nācās noteikt žūrijai, kur labākais bija Dairis Birze (6.kl.).
Konkursa nolikumā teikts – „Popularizēt tautas tradicionālās dejas folkloras kopu darbībā, izkopt dejas soļus, apzināt to niansēto daudzveidību un pilnveidot dejošanas iemaņas, veicināt tradicionālo deju apgūšanu un tālāku attīstību, tradicionālo deju pavadījumos popularizēt dzīvās kapelu muzicēšanas tradīcijas”. Kapela mums tiešām bija pietiekoši liela un skanīga: malači Rēzeknes „Vīteri” muzikanti un Ziemeļlatgales Novada skolotāji – Marija, Rasma, Inga, Leila, Sandra!
Konkurss „Kadriļas” – prieks bija vērot jauniešu acīs dejas prieku un azartu ! Rīgā finālā pacentīsies žūrijas simpātijas iegūt gan Rēzeknes KTC „Vīteri” dalībnieki, gan Kaunatas vidusskolas „Rāznaviņa” jaunieši, kuri saņēma pirmās pakāpes diplomus. Un vēl - „Polkas konkurss”- sparīgi un ar lielu atdevi visus priecēja divi pāri no Rēzeknes KTC folkloras kopas „Vīteri”- Dāvis Ieviņš un Katrīna Grietiņa, Jumis Ušpelis un Katrīna Pundure.
Tas bija skaists konkursu noslēgums un pirmās pakāpes iegūšana “Vislielākajiem dejotājiem”! Hei, hei, hei – “Liels Paldies” Ernestam Spīčam par pārsteigumiem – jauko jauno danci un skalu lekšanas konkursu! Viss beidzās laimīgi! Milzīgs paldies folkloras kopu vadītājiem un viņu dancotājiem ! Muzikants Nikolajs palīdzēja vēl kādu brīdi uzturēt jauko noskaņojumu ! Paldies Sprūževas kultūras nama darbiniekiem un Rēzeknes novada Izglītības pārvaldei! Uz tikšanos danču konkursa „Vedam danci” finālos Rīgā 2017.gada 22.aprīlī un raitu dejas soli!
Ziemeļlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras kopu koordinatore Rasma Igaune
Lūdzu izteikties arī žūrijai –
Aija Dundure, etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” vadītāja: „Lielu uzslavu ir pelnījuši visi konkursa dalībnieki. Tie, kuriem ir lielāka konkursa pieredze, ar katru gadu uzlabo savu sniegumu. Īpaši iepriecināja Rēznas pamatskolas dejotāji, kuri tikai nesen pievienojušies folkloras danču mīlētāju pulkam. Viņi īpaši izcēlās ar savu stāju un attieksmi pret to, ko dara. Te būtu ko pamācīties vienam-otram no lielajiem dejotājiem! Šī gada jauninājums - jostu un skalu lēkšanas precizitātes un izturības sacīkstes - parādīja, ar kādu azartu un atbildību bērni ir gatavojušies. Šīm sacīkstēm, tāpat kā polkas konkursam, būtu jākļūst par tradīciju. Izcils muzikantu sniegums - paldies skolotājiem un "Vīteru" kapelai! Esam pārliecināti, ka nākotnē žūriju sagaida vēl vairāki patīkami pārsteigumi!”,
Ilmārs Dreļs, horeogrāfs, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs, Rēzeknes deju apriņķa virsvadītājs: „Ar prīku radzu dejotuojus, kuri dejoj ar prīku!!! Jau kurū godu piec kuortys!”
Ernests Spīčs, tautas dejas eksperts, Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs pētnieks: “ Danco, māsiņ, danco , brālīt!
Kā jau ierasts, gan bērni, gan pieaugušie savas dejas prasmes rāda tad, kad ziema iet prom – Aizgavēņa laikā. Kamēr lielie pa masku festivāliem, tikmēr mazie – dejas sacīkstē “Vedam danci”. Ziemeļlatgales mazie un lielākie dejotāji sacentās Sprūževā 2. martā.
Sākumā visgrūtākais dejas uzdevums tika meitenēm – Sorkonais dōbuļeņš ir rotaļdeja, kuru rīta agrumā varbūt vēl nemaz negribas iet. Tāpēc meitenes sāka lēni un mierīgi. Puiši, līdzjutēji un vērtētāji varēja vērot, kā atmostas balsis, atmostas augumi, atplaukst sejās smaidi. Tad uzmundrinošus vārdus teica Rasma Igaune. Rasma jau ilggadīgi un nenogurstoši vada Ziemeļlatgales novadu, tāpēc viņa māk bērniem pateikt īstos vārdus tā, lai prieks mostas dvēselēs.
Dejas sacīkstē šogad izvēlēts diezgan daudz deju, lai katrs varētu atrast sev piemērotāko. Ja kādam labāk padodas dejot pārī, tas atrod otru tādu pašu un var sacensties pāru deju sacīkstē. Meitenēm šogad ir priekšrocība – viņas, dejojot Dvieļu deju, var sacensties pārī ar otru meiteni. Deja nav grūta un varbūt tāpēc šogad tā izskatījās nedaudz pavirši. Iespējams, ka visi tomēr vairāk gatavojās grūtākajām dejām – Polku sacīkste bija sava veida kulminācija. Dancot vajadzēja diezgan ilgi, pa gaisu lidoja ne tikai sviedru lāses, bet pat kāda cepure. Dejotāju prasmes bija ļoti līdzīgas un vērtētāju komisija vilcinājās ar gala lēmumu. Nācās mainīties pāriniekiem un cepurēm. Arī tad vēl nevarēja noteikt labāko… Ko tu stipram padarīsi? Palika divi pāri uzvarētājos. Starpbrīdī dejotājus gaidīja pārsteigums – ar ciemakukuli bija ieradies ermoņiku spēles meistars Nikolajs Zaharovs.
Daudzdaļu dejas labi piestāv jauniešiem un jaunietēm. Šoreiz labi izdevās Rikavas kadriļa. Netrūka ne cēluma, ne iznesības, ne straujuma. Tāda nu ir daudzdaļu deju īpatnība, ka jāparāda sava prasme, mainot raksturu katrā daļā un viss jāizdara pietiekami stilīgi, lai deja nesajūk pa gabaliem.
Mazākiem dejotājiem vaigus sārtus darīja Skalu dancis. Šogad tam bija labi izdomāta secība. Sākumā dejotāji parādīja savu māku tikai nodejojot pa reizei iepriekš sagatavotu lēcienu rakstu. Tad sekoja ātrumsacīkste – bija jādejo tik ilgi, kamēr sajūk skali. Sākumā visi turējās godam, bet tad ātruma un uztraukuma dēļ sāka gadīties pa kļūdiņai un tas jau nozīmēja, ka jāiet malā. Dažu minūšu laikā noskaidrojās uzvarētājs. Tikai Skalu sacīkste ar to nebeidzās. Īpaša balva gaidīja jebkuru, kurš nodancos žūriju. Pieteicās diezgan daudz gribētāju. Kas uzvarēja? Protams, labākais skalu dancotājs!
Paldies visiem skolotājiem, vecākiem un atbalstītājiem, kas veicina bērnu dejas mīlestību! Tautas dejas ir svarīga mūsu latviskuma /latgaliskuma daļa. Tāpat kā valoda un tautas dziesma, deja ar savu ritmu aizrauj mūs, silda dvēseles un pilda sirdis ar prieku. Lai labi veicas “Vedam danci” finālā Rīgā, 22. aprīlī!”
Paldies!