Teci, teci valodiņa 2018
29. novembrī norisinājās Ziemeļlatgales stāstnieku konkurss „Teci, teci valodiņa”. Šogad tas Lendžu kultūras namā pulcēja 20 dalībniekus no dažādām Rēzeknes novada skolām – Nautrēnu vidusskolas, Rēznas pamatskolas, Jaunstrūžānu pamatskolas un Gaigalavas pamatskolas, kā arī ciemiņus no Viļānu vidusskolas, Andrupenes pamatskolas, Ciblas vidusskolas un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra (ARPC) “Zeimuļs” (Rēzekne).
Šajā konkursā piedalās bērni un jaunieši līdz 21 gadu vecumam, kuri interesējas par tautas mutvārdu daiļradi un ir aktīvi stāstītāji dažādās ikdienas vai svētku situācijās. Stāstniekiem latviešu literārajā valodā, dialektā vai izloksnē jāsagatavo viena latviešu vai cittautu pasaka, viens neparasts atgadījums no dzīves un anekdote.
Arī šoreiz skolēni ar aizrautību stāstīja pasakas par sadzīvi, par mātes meitu un pameitu, teikas, viena no teikām bija par Rēzeknes pili. Dažādi bija arī atgadījumi „iz dzīves”, kādam tas bija notikums ar krēslu, kuram salūza kājas, citam atkal atgadījums ar bitēm. Arī stāstīto anekdošu klāsts bija daudzveidīgs, gan par skolu, gan par policistiem, gan dažādām sadzīviskām lietām.
Tituls “Vislielākais stāstnieks vai stāstniece” tika piešķirts arī Gaigalavas pamatskolas skolniecei Elīnai Počai (folkloras kopa “Purineņš”, vadītāja Rasma Igaune).
Gaigalavas pamatskolas 9.klases skolnieks Jānis Sarnovičs piedalījās “Ķēniņu sacensībās”.
Savukārt 1. decembrī Rēzeknes novada vislielākie stāstnieki un stāstnieces devās uz Rīgu, kur piedalījās stāstnieku konkursa “Teci, teci valodiņa” finālā un godam pārstāvēja mūsu novadu, iegūstot 1. pakāpes diplomu – Jānis Sarnovičs (Gaigalavas pamatskola, vadītāja Rasma Igaune) un 2. pakāpes diplomu – Elīna Poča (Gaigalavas pamatskola, vadītāja Rasma Igaune.
Ķēniņu cīņu uzdevumi stāstnieku konkursā “Teci, teci, valodiņa” 2018. gada 1. decembrī
1. Izstāstīt vienu brīnumpasaku. Kā konkursa nolikumā teikts, tā var būt gan latviešu, gan citu tautu pasaka, bet ne literārā pasaka. Pasaka var būt nedaudz garāka un sarežģītāka kā parasti konkursā, bet, vēlams, ne garāka par 4 – 5 minūtēm.
2. Izstāstīt vienu stāstu, kurš saistīts ar Latvijas 100gadi. Līdzīgi kā parasti stāstnieku konkursos, bet var būt arī vairāku saistītu gadījumu virkne un stāstījums var būt nedaudz garāks (līdz 3 minūtēm).
3. Neliels anekdošu konkurss. Tas notiek divās daļās. Pirmajā – līdzīgi kā 1. aprīļa anekdošu konkursā, katrs no dalībniekiem pa kārtai stāsta pa anekdotei, līdz katrs izstāstījis 2 vai 3 anekdotes. Prasme atbildēt ar labāku anekdoti uz cita dalībnieka iepriekš stāstīto anekdoti tiek vērtēta pozitīvi, bet nav pats svarīgākais. Otrajā daļā – katrs dalībnieks no groziņa (vai maisa) izvēlas 3 priekšmetus – jāizstāsta 1 anekdote, kas saistīta ar kādu no šiem priekšmetiem (nav jāizmanto visi priekšmeti).
4. Bišu, bitenieku vai medus stāsts. Katrs dalībnieks stāsta vienu stāstu, kas saistīts šī gada tēmu. Atšķirībā no iepriekšējiem stāstījumiem, te nav žanrisku ierobežojumu, bet ierobežots ir tikai stāstīšanas laiks (ne vairāk kā 2 - 3 minūtes). Tas var būt, piemēram, paša vai kāda cita piedzīvots gadījums, latviešu vai citu tautu teika vai pasaka utt. Tas var būt arī mutvārdos brīvi izstāstīts literāras cilmes darbs (tad jānorāda autors), vai paša sacerēts stāsts.
Teksts un foto: interešu izglītības speciāliste Anita Rudziša
folkloras kopas “Purineņš” vadītāja Rasma Igaune
Interneta resursi